Sveicināti! Mani sauc Omads. Es atnācu uz retrītu ar cerību atmosties, bet uzzināju daudz vairāk, nekā biju gaidījis. Retrīta laikā pazuda sāpes mugurā, es morāli kļuvu laimīgāks, un sāku ar mīlestību attiekties pret cilvēkiem, neatkarīgi no viņu uzvedības. Retrītā es pieredzēju pašpietiekamību. Tajā es jutos ļoti labi, es biju laimīgs, un man vairs neko nevajadzēja. Tajā brīdī man ļoti gribējās dalīties ar apkārtējiem ar šo sajūtu. Kurss absolūti izmainīja manu pasaules uztveri. Grasos iet tālāk un mācīties kopā ar skolas komandu!

Daudz biju dzirdējusi par komandu Minskā un vairs nevarēju nebraukt. Gribējās pieredzēt gremdēšanos klusumā, tagadnes momentā, sajust vēlmi pildīt vingrinājumus lielā, līdzīgi domājošo grupā. Sanāca iegremdēties, un es piedzīvoju vienkārši neaizmirstamas 5 dienas. Pakāpeniski ķermenis kļuva vieglāks, lokanāks, un arī galvā kļuva daudz klusāks un priecīgāks ap sirdi. Ceturtajā dienā sāka pieplūst mīlestība un pat laime individuālās prakses laikā. Šīs izjūtas bija ļoti spilgtas un sen aizmirstas. Es it kā no jauna atdzimu. Tagadnes stāvoklis vienkārši fascinēja, un smiekli ir neaizmirstami :) Retrīts sanāca ļoti intensīvs, bet spēka un enerģijas bija daudz, jo bija arī ļoti interesanti. Dzīve izrādās ir brīnišķīga! Un ne tik nopietna, kā mēs izdomājam. Hejā! Esmu priecīga, ka daudz kas manī ir mainījies! Protams, ka vēlos iet tālāk, un starp retrītiem apņemos pildīt vingrinājumus un prakses. Uz satikšanos…

Uz retrītu es atnācu, lai atbrīvotos no domu verdzības, kas žņaudza manu apziņu, un atmosties. Es ieraudzīju, ka ir cita Pasaule, kas eksistē paralēli esošai. Pasaule bez robežām, nosacījumiem un ciešanām. Veselība uzlabojās, domas kļuva skaidrākas un miegs dziļāks. Parādījās iekšējais prieks, miers un pateicība. Kurss palīdzēja izjust tagadnes momenta dziļumu, pieskarties tam, bet vēl ir jāstrādā. Enerģija, spēks un prieks pieauga. Dzīve ir tagadnes brīdis, tas iedeva izpratni par to, kas notiek. Īsta dzīve atrodas ārpus mūsu prāta rāmjiem. Esmu kļuvis klusāks, priecīgāks un drošāks tagadnē. Vēlos atmosties!!! Vēlos dalīties ar zināšanām, lai pēc iespējas vairāk cilvēku atmostos. PALDIES!

Atnācu, jo dvēsele sauca. Vēlējos atmosties, pārstrādāt visu, kas traucē, un maksimāli attīstīties. Vēlreiz pārliecinājos, ka ceļš pie Gaismas iet caur sirdi un dedzības audzināšanu sevī. Metodes ir sekundāras. Kurss parādīja ceļu un norādes, kā rīkoties. Ļāva izjust tagadnes momenta svētlaimi un pilnības sajūtu, un piepildījumu ar gaismu. Sāku justies laimīga. Es atnācu, lai atmostos un attīstītos tālāk, lai kļūtu par komandas daļu. Un nav nekā svarīgākā par šo mērķi. Personīgi man nav ceļa atpakaļ. Tālākais uzdevums ir sniegt gaismu cilvēkiem un palīdzēt viņiem atmosties, lai, beidzot, sāktu patiesi dzīvot.

Atbraucu uz retrītu ar sievu Larisu no Kipras, lai atmostos vai vismaz, lai pieredzētu kādus garīgus pārdzīvojumus. Retrīta laikā iepazinos ar komandas darbu. Tā dara brīnumus! Neskatoties uz lielu intensitāti, nejutu nogurumu, pieauga fiziskais un garīgais tonuss. Pieredzēju īsto dziļo tagadnes momentu. Iekšējās izmaiņas un fantastiskās enerģiju vibrācijas vienkārši pārspēj visu! Komandas darbs palīdzēja pārskatīt visu manu dzīvi un aizdomāties par izvēli: palikt sabiedrībā vai turpināt ceļu uz atmošanos. Izvēle ir viennozīmīga: tikai uz priekšu! Šīs septiņas dienas bija daudz piepildītākas, nekā puse manas dzīves. Tagad atrodos eiforijā, bet zinu noteikti - no ceļa nenovirzīšos.

Uz kursu es atbraucu, lai kļūtu tuvāks sev, savai dabai, savienotos ar savu patieso Es. Pēc kursa kļuvu apzinātāks, aizgāja daudz baiļu, ieraudzīju savu ego, savu prātu. Pēc kursa kļuvu klusāks, sāku just tagadnes momentu, just dzīvi daudz spilgtāk un redzēt tās nokrāsas. Dvēselē iemājoja miers, un sirds sāka vērties vaļā. Parādījās mīlestība un gaisma, ar ko sagribējās dalīties ar cilvēkiem un komandu. Vēl kurss deva izpratni, ka dzīve pastāv tikai tagadnes momentā. Pagātnes vairs nav un nākotnes vēl nav. Mēs paši radām savu realitāti. Kurss vēl vairāk pastiprināja manu vēlmi atmosties. Un tas ir tikai ceļa sākums uz patieso dzīvi! Novēlu visiem uzticēties dzīvei un sekot savai sirdij!

Uz kursu es atnācu pēc atbildēm: kādas praktiskās metodes un prakses izmantot, lai atmostos? Meklēšana daudzu gadu garumā nedeva atbildi uz šo jautājumu. Retrīta laikā es ieguvu ne tikai praktisko pieredzi šajā virzienā, bet arī ļoti pārdomātu un praksē izmēģināto sistēmu, kas dod rezultātus. Metodes, kas paredz grupas darbu, daudzkārt paātrina šo procesu, ko izdevās pašai pieredzēt pat šo piecu dienu laikā. Izdevās ne tikai sajust, ko nozīmē "būt tagadnes momentā", bet arī kolosālo grupas enerģiju, īpaši skolas komandu, kura, strādājot ar atdevi, palīdz katram atklāt sevī jaunu dzīves garšu, iegūt jaunu pieredzi, atklāt sevī garīgo potenciālu. Bez tā sajutu dzīves dziļumu un piepildījumu, prieku par sevis un pasaules izzināšanu. Protams, tas ir tikai savas realizācijas ceļa sākums. Apgūstot kursā piedāvātās prakses, es obligāti turpināšu mācīties skolā. Pateicos!

Atnācu uz kursu jau ar nelielu pieredzi, izgāju tādu pašu retrītu pirms 2 mēnešiem, sagribējās padziļināti iegremdēties praksē, nodot pieredzi jauniņiem. Kādā brīdī saproti, jo vairāk dod, jo vairāk saņem. Un, protams, gribējās iegūt atmošanās pieredzi, bet acīmredzot vēl jāuzņem lielāks potenciāls. Kursa laikā ieraudzīju, kā strādā mans prāts, mans egoisms, kas vēlas komfortu un ierastās darbības, un nevēlas iet tagadnes momentā. Izdevās to nomierināt, kļuvu daudz apzinātāks. Kaut arī pavadīju vienu dienu prātā un tā tēmās, pēdējā dienā, kad taisīju "skatīšanos debesīs", izjutu tādu gandarījumu, uz svētlaimes robežas, ka prāts aizbēga un, kad atgriezās, sanāca atkal atgriezties tagadnes momentā, pateicoties tai svētlaimei. Atnāca izpratne, ka pastāv tikai divas lietas: prāts un svētlaime. Kur tu tagad atrodies? Kurss deva izpratni, ka visādiem ceļiem jāvirzās pretī atmošanās. Ļoti iedvesmoja atmodināto pieredze, jauniņo, visi dedzīgi vēlas turpināt šo ceļu! Un, protams, gribas arvien vairākiem cilvēkiem pastāstīt par tādu iespēju – iespēju pieskarties savai patiesai dabai un caur šo atmosties!

Svētdienas rītā atveru soc.tīkla lapu un lasu: "Atmošanās. Givina skola". Lasu tālāk un ne piles šaubu, ka braucu uz retrītu. Viss sakrita: atvaļinājums, nauda un vēlēšanās. Braucu bez jebkādām gaidām, vairāk ar mērķi atpūsties. Biju ļoti pārsteigta, ka, pildot vienkāršas lietas, es ļoti piepūlējos. Vārdu sakot, mūs no jauna mācīja just dzīvi, baudīt to, priecāties par vienkāršām lietām. Pildot sarežģītus vingrinājumus, ar BAUDU šķīros no smaguma mugurā, no pleciem it kā būtu noņēmuši smagu mugursomu, ķermenī parādījās vieglums. Atnāca miers, nemitīgā domu plūsma pārstāja uztraukt. Sajutu kripatu laimes, bailes pat iedomāties, kas būs tālāk… Tāpēc apstāties uz sasniegtā negribas. Nolēmu virzīties tālāk atmošanās virzienā. Jo vairāk tāpēc, ka aiz muguras atrodas spēcīgs skolas komandas atbalsts. Draugi, milzīgs jums PALDIES!

Es atnācu uz kursu, būdams smagā depresijā, un ar vēlmi atrast da jeb kādu līdzsvaru sevī. Kursa laikā es saskāros ar vēl lielāku negatīvo sajūtu saasinājumu. Visas sāpes, kas bija manī, izpaudās ar lielu jaudu. Bez tā es vairākkārt izjutu arī beziemesla laimi un mieru. Es iemācījos labāk dzirdēt sevi un savu iekšējo pasauli. Iemācījos vairāk uzticēties notiekošajam un pieņemt visu, kā ir. Tāpat arī sajutu, ka tagadnes moments ir ļoti neparasts. Kursa laikā es apguvu daudz noderīgu vingrinājumu, kļuvu apzinātāks un atvērtāks. Gribas turpināt apmācības un atmosties. Iegūtās zināšanas un praktisko pieredzi vēlos pielietot dzīvē un dalīties ar apkārtējiem cilvēkiem.

Atbraucu uz kursu ar cerību, ka iegūšu izpratni, zināšanas par sevi, par dzīvi, par atmošanos. Es uzzināju daudz jauna, piemēram, kā būt klusumā un tagadnes brīdī. Šīs tehnikas man ļoti palīdzēja , savādāk visi runā par to, bet neviens nestāsta, kā būt tajā tagadnes momentā. Kursa laikā man uzlabojās veselība, iedeva izpratni, kā arī sevis un citu apzināšanos. Retrīta laikā es piedzīvoju tagadnes momentu, parādījās vairāk spēka, enerģijas un prieka. Es sapratu, ka dzīvot klusumā ir komfortablāk, nekā troksnī (kņadā). Sapratu, ka jādod vairāk mīlestības, sirds siltumu. Pamanīju sevī izmaiņas fiziskajā, intelektuālajā un garīgajā plānā. Vēlos iet tālāk, lai gremdētos vēl vairāk zināšanās. Dalīšos ar savām zināšanām ar citiem cilvēkiem. Esmu ļoti pateicīgs šī kursa organizatoriem, draugiem, kas atbalstīja mūs, instruktoriem, kā arī Genādijam. Paldies par visu.

Piecas laimīgās dienas aizlidoja vienā elpas vilcienā. Bet skumji nepalika. Dvēselē deg pārliecības uguns. Beidzot esmu atradis to, ko biju meklējis laikam visu savu dzīvi – ceļu! Īsts, reāli strādājošs, dzīvs Ceļš! Uz retrītu atnācu ar banālu mērķi – atmosties, iegūt metodi, ar kuras palīdzību, strādājot ar sevi, to varētu izdarīt. Tagad saprotu, ka atmošanās nav svarīgākais mērķis. Tā ir tikai ieiešana citā realitātē, kurā viss tikai sākas. Tāpat arī sapratu komandas darba nozīmi. Tieši komandā ar līdzīgi domājošajiem vajag virzīties pa šo ceļu. Izpratu atdeves svarīgumu. Iegūtās zināšanas un pieredzi ir nepieciešams nodot citiem. Un tas ir svarīgākais nosacījums darbā ar ego. Kursa laikā notika izmaiņas, kā fiziskajā līmenī (kļuvu atlētiskāks, enerģiskāks, izturīgāks), tā arī garīgajā. Dziļā tagadnes momenta pieredze un Radītāja, Dieva klātesamības sajušana apkārtējā vidē un savā sirdī, un savienošanās ar to, atstāja neizdzēšamu iespaidu un pārliecību par izvēlētā ceļa pareizību. Dzīve piepildījās ar jēgu. Īstenības iepazīšana un priecīgā būšana tagadnes momentā, kurā notika saplūšana ar apkārtējo telpu, izpleta ego robežas. Kļuva vieglāk elpot. Sirdī sajutu kaut kādu spēku un parādījās izpratne, ka šis spēks esmu es! Mainījās arī telpa ap mani. Viss kļuva daudz dzīvāks, piepildīts ar jēgu. Daudzas bailes aizgāja, sapņi, aizvainojumi, pārdzīvojumi par pagātni. Daudzām lietām pazuda nozīme, citas atkal ieguva. Dzīve kļuva interesantāka, priecīgāka, piepildītāka! Milzīgs paldies visiem tiem, ar kuru palīdzību man izdevās visu šo iegūt! Viss tika organizēts augstā līmenī. Komfortabla dzīvošana, brīnišķīga ēdināšana, gādīga instruktoru un apkārtējo attieksme. Īpašs siltums nāca no Genādija! Paldies dzīvei!